Pārkāpjot klusumu: atklājot Ekvatoriālajā Gvinejā notiekošo cīņu par digitālo savienojamību

• Tirgus apskats: interneta pieejamības stāvoklis Ekvatoriālajā Gvinejā
• Tehnoloģiju tendences: inovācijas un infrastruktūra, kas veido savienojamību
• Konkurences vide: galvenie spēlētāji un tirgus dinamika
• Izaugsmes prognozes: prognozes digitālajai ekspansijai
• Reģionālā analīze: savienojamības atšķirības starp provincēm
• Nākotnes skatījums: ceļi uz savienotu sabiedrību
• Izaicinājumi un iespējas: šķēršļu pārvarēšana un digitālās izaugsmes atbloķēšana
• Avoti un atsauces

“Ekvatoriālā Gvineja ir naftas bagāta valsts, ko bieži sauc par “digitālo tuksnesi” zemo interneta pieejamības dēļ.” (avots)

Tirgus apskats: interneta pieejamības stāvoklis Ekvatoriālajā Gvinejā

Ekvatoriālā Gvineja, neskatoties uz tās naftas bagātību un relatīvi nelielo iedzīvotāju skaitu, kas aptuveni ir 1,6 miljoni, joprojām ir viena no vissliktāk digitalizētajām valstīm Āfrikā. Valsts centiena iegūt plašu, pieejamu interneta pieslēgumu dēļ tā ieguvusi “digitālā tuksneša” reputāciju. 2023. gadā interneta iekļaušana Ekvatoriālajā Gvinejā bija tikai 26,2%, kas nozīmē, ka tikai apmēram 420 000 cilvēku varēja piekļūt internetam (DataReportal). Šis skaitlis ir ievērojami zemāks nekā Āfrikas kontinentālais vidējais rādītājs, kas ir 43%, un strauji atpaliek no globālajiem vidējiem rādītājiem.

Pamats tam, kāpēc ir šī digitālā plaisa, ir augstās izmaksas un ierobežotā interneta pakalpojumu pieejamība. Saskaņā ar Alliance for Affordable Internet (A4AI), Ekvatoriālā Gvineja konsekventi ieņem vienu no dārgākajām vietām pasaulē mobilā datu izmantošanā. 2022. gadā 1GB mobilā datu vidējā cena pārsniedza 35 USD, salīdzinot ar Āfrikas vidējo rādītāju, kas bija 4,47 USD. Tas padara interneta piekļuvi neiespējamu lielākajai daļai iedzīvotāju, kuru vidējais mēneša ienākums ir mazāks par 300 USD (Pasaules Banka).

Infrastruktūras izaicinājumi vēl vairāk pasliktina situāciju. Valsts lielā mērā paļaujas uz vienu jūras kabeli – Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE), lai nodrošinātu starptautisko savienojamību. Tomēr, ņemot vērā vāju iekšējo infrastruktūru un ierobežotu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, rezultātā ir zemi ātrumi un biežas izslēgšanas (BBC). 2023. gadā vidējie fiksētā platjoslas ātrumi Ekvatoriālajā Gvinejā bija tikai 6,5 Mbps, salīdzinot ar globālo vidējo ātrumu, kas ir 79 Mbps (Speedtest Global Index).

Valsts politika arī spēlē lomu piekļuves ierobežošanā. Valsts stingri kontrolē telekomunikāciju sektoru, jo galvenais pakalpojumu sniedzējs GITGE ir valsts uzņēmums. Šī monopola dēļ tiek ierobežota konkurence un inovācijas, kas vēl vairāk paaugstina cenas un ierobežo pakalpojumu kvalitāti (Freedom House).

Apkopojot, Ekvatoriālās Gvinejas digitālā aina ir raksturota ar augstām izmaksām, vāju infrastruktūru un ierobežojošām politikām, atstājot lielāko daļu tās iedzīvotāju bez piekļuves globālajai digitālajai ekonomikai. Šo izaicinājumu risināšana ir būtiska valsts sociālajai un ekonomiskajai attīstībai.

Tehnoloģiju tendences: inovācijas un infrastruktūra, kas veido savienojamību

Ekvatoriālā Gvineja, maza Centrālāfrikas valsts, saskaras ar būtiskām grūtībām, nodrošinot plašu un uzticamu interneta piekļuvi iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka tā ir naftas bagāta valsts, Ekvatoriālās Gvinejas digitālā infrastruktūra ir dramatiskā atpalikusi no globālajiem un pat reģionālajiem standartiem. 2023. gadā interneta iekļaušana Ekvatoriālajā Gvinejā bija tikai 26,2%, kas nozīmē, ka gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju joprojām ir bez saites (DataReportal).

Valsts cīņa par savienojamību ir sakņojusies vairākos faktoros. Pirmkārt, interneta piekļuves izmaksas ir neļaujami augstas. Saskaņā ar Alliance for Affordable Internet Ekvatoriālā Gvineja ir viena no dārgākajām Āfrikas valstīm mobilā datu jomā, kur 1GB cena pārsniedz 10% vidējo mēneša ienākumu. Tas padara regulāru interneta lietošanu neiespējamu lielākajai daļai iedzīvotāju.

Otrkārt, valsts digitālā infrastruktūra ir nepietiekami attīstīta. Lai arī Ekvatoriālā Gvineja ir pieslēgta Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) zemūdens kabelim, ieguvumi nav pilnībā sasnieguši plašo sabiedrību, ņemot vērā ierobežoto pēdējā jūdzes savienojamību un ieguldījumu trūkumu sauszemes tīklos (Brookings Institution). Valsts stingri kontrolē telekomunikāciju sektoru, ar valsts uzņēmumu GITGE, kas kontrolē starptautisko caurlaidspēju, un vietējie ISP saskaras ar regulējošiem un finanšu šķēršļiem.

Inovācijas šajā nozarē ir stagnētas šo monopolisko praksi un ierobežotās konkurences dēļ. Pasaules bankas valsts pārskats norāda, ka digitālā transformācija ir apgrūtināta ar ierobežojošām politikām un ierobežotu privāto sektoru līdzdalību. Rezultātā digitālā lasītprasme paliek zema, un tehnoloģiju virzīta ekonomiskā diversifikācija ir lielā mērā neīstenota.

Tomēr ir pazīmes par pakāpenīgu progresu. 2022. gadā valdība paziņoja par plāniem paplašināt optiskās šķiedras tīklus un uzlabot laukumu savienojamību ar starptautisko partneru atbalstu (ITU). Ja šie iniciatīvas tiks efektīvi īstenotas, tās varētu palīdzēt samazināt digitālo plaisu un veicināt lielāku iekļaušanu digitālajā ekonomikā.

Ekvatoriālās Gvinejas ceļojums no digitālā tuksneša uz savienotu valsti prasīs ilgstošas investīcijas, regulatīvas reformas un apņemšanos nodrošināt pieejamu piekļuvi visiem. Līdz tam laikam lielākā daļa tās iedzīvotāju paliks digitālā plaisa otras pusē.

Konkurences vide: galvenie spēlētāji un tirgus dinamika

Ekvatoriālā Gvineja, maza Centrālāfrikas valsts, saskaras ar būtiskām grūtībām digitālajā savienojamībā, rezultātā veidojot vienu no pasaules visierobežotākajām interneta vidēm. Valsts digitālā aina tiek veidota ar valdības kontroli, ierobežotu infrastruktūru un konkurences trūkumu starp pakalpojumu sniedzējiem.

Galvenie spēlētāji

• GITGE (Gestor de Infraestructuras de Telecomunicaciones de Guinea Ecuatorial): Kā valsts īpašumā esošais telekomunikāciju infrastruktūras pārvaldnieks, GITGE kontrolē valsts piekļuvu starptautiskajiem jūras kabeļiem, tostarp Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) kabelim. Šis monopols par pamatu infrastruktūru dod valdībai ievērojamas priekšrocības attiecībā uz interneta pieejamību un cenu (GITGE).
• GETESA (Guinea Ecuatorial de Telecomunicaciones, S.A.): Galvenais mobilā un fiksētā telefona pakalpojumu sniedzējs, GETESA, pieder valdībai. Tas dominē tirgū, ar ierobežotu konkurenci no mazākiem spēlētājiem, piemēram, Muni un Hits Telecom (BuddeComm).
• Orange: Multinacionālā telekomunikāciju uzņēmuma Orange klātbūtne ir neliela, galvenokārt caur partnerībām, taču uzņēmums saskaras ar regulējošiem un infrastruktūras ierobežojumiem paplašināšanās procesā.

Tirgus dinamika

• Zema iekļaušana un augstas izmaksas: 2023. gadā interneta iekļaušana Ekvatoriālajā Gvinejā bija tikai 26,2%, kas ir daudz zemāks par Āfrikas vidējo rādītāju, kas ir 43%. 1GB mobilā datu cena ir viena no augstākajām pasaulē, vidēji 35,47 USD, salīdzinot ar kontinentālo vidējo cenu 4,47 USD (DataReportal; Cable.co.uk).
• Regulējošie šķēršļi: Valdība stingri kontrolē licenci un saturu, ierobežojot konkurenci un inovācijas. Interneta izslēgumi un cenzūra nav nekas neparasts, īpaši politiski jutīgos laikos (Freedom House).
• Infrastruktūras trūkumi: Neskatoties uz piekļuvi starptautiskajiem kabeļiem, pēdējā jūdzes savienojamība joprojām ir vāja, īpaši ārpus pilsētu centriem. Lauku apvidi ir lielā mērā savienojumu trūkumi, kas pastiprina digitālo plaisu.

Kopsavilkumā, Ekvatoriālās Gvinejas digitālais tuksnesis tiek uzturēts ar valsts kontrolētu monopolu, augstām izmaksām un regulējošiem šķēršļiem, atstājot lielāko daļu iedzīvotāju bez savienojuma un ierobežojot valsts digitālās izaugsmes potenciālu.

Izaugsmes prognozes: prognozes digitālajai ekspansijai

Ekvatoriālā Gvineja, neskatoties uz tās naftas bagātību, joprojām ir viena no vissliktāk digitalizētajām valstīm Āfrikā. 2024. gada sākumā interneta iekļaušana valstī ir tikai 26,2%, ar tikai apmēram 400 000 cilvēku, kas var piekļūt internetam no aptuveni 1,43 miljoniem iedzīvotāju (DataReportal). Šis skaitlis ir ievērojami zemāks par Āfrikas kontinentālo vidējo rādītāju, kas ir 43%, un globālo vidējo rādītāju, kas ir 66% (Internet World Stats).

Izaugsmes prognozes digitālajai ekspansijai Ekvatoriālajā Gvinejā joprojām ir pieticīgas. Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) prognozē, ka, ja nebūs būtisku politikas izmaiņu vai infrastruktūras ieguldījumu, interneta iekļaušana līdz 2027. gadam sasniegs tikai apmēram 35% (ITU). Šis lēns pieaugums ir saistīts ar vairākiem faktoriem:

• Augstas izmaksas: Interneta piekļuve paliek nepieejama dārga, mēneša platjoslas paketes cena var pārsniegt 200 USD, padarot to par neizmantojamu lielākajai daļai iedzīvotāju (CIPESA).
• Ierobežota infrastruktūra: Valsts paļaujas uz vienu jūras cable – Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) un ir minimālas iekšzemes optiskās šķiedras tīklu, kas rezultātā biežas izslēgšanas un lēni ātrumi (Balancing Act Africa).
• Regulējošie šķēršļi: Valsts stingri kontrolē telekomunikāciju jomu, kas ierobežo konkurenci un inovācijas (Freedom House).

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, pastāv pakāpenīga progresēšanas pazīmes. Valdība ir paziņojusi par plāniem paplašināt 4G pārklājumu un ieguldīt digitālās lasītspējas programmās, mērķējot uz savienojamības uzlabošanu pilsētu centros (ITU News). Tomēr laukos joprojām ir liela savienojamības trūkums, un digitālā plaisa, visticamāk, saglabāsies, ja nenotiks būtiska politikas un investīciju prioritāšu maiņa.

Apkopojot, lai arī Ekvatoriālās Gvinejas digitālā nākotne satur potenciālu, pašreizējās izaugsmes prognozes liecina, ka, ja nebūs ievērojamu reformu, valsts turpinās atpalikt no reģionālajiem partneriem interneta piekļuvē un digitālajā attīstībā.

Reģionālā analīze: savienojamības atšķirības starp provincēm

Ekvatoriālā Gvineja, neskatoties uz tās naftas bagātību, joprojām ir viena no vissliktāk digitalizētajām valstīm Āfrikā. Valsts interneta iekļaušanas rādītājs ir viens no zemākajiem kontinentā, un tikai apmēram 26% iedzīvotāju bija piekļuve internetam 2023. gadā (DataReportal). Šī digitālā atšķirība ir īpaši izteikta, salīdzinot galvaspilsētu Malabo un ekonomisko centru Bato, ar valsts lauku provincēm un piekrastes salām.

• Pilsētas vs. laukos: Malabo un Batā ir pieejami ierobežoti, bet salīdzinoši un stabilas interneta pieslēgumi, galvenokārt caur mobilajiem tīkliem. Tomēr provincēs, piemēram, Litoral, Centro Sur un Annobón salā, savienojamība ir sporādiska vai neesoša. Infrastruktūras trūkums, tostarp optiskās šķiedras kabeļi un uzticami mobilie torņi, pastiprina šo atšķirību (BBC).
• Izmaksu barjeras: Interneta piekļuve joprojām ir nepieejami dārga lielākajai daļai iedzīvotāju. Vidējās mēneša izmaksas par 1GB mobilā datu ir vairāk nekā 10 USD, padarot to par vienu no dārgākajām Āfrikā (Cable.co.uk). Šīs izmaksas ir būtiska barjera provincēs, kur vidējie ienākumi ir krietni zem valsts vidējā līmeņa.
• Valsts kontrole un cenzūra: Valdība stingri kontrolē telekomunikāciju nozari, ar valsts uzņēmumu GITGE (Gestor de Infraestructuras de Telecomunicaciones de Guinea Ecuatorial), kas uzrauga visus interneta infrastruktūras aspektus. Periodiskas interneta izslēgšanas un satura ierobežojumi vēl vairāk ierobežo piekļuvi, īpaši politiski jūtīgās periodās (Freedom House).
• Starptautiskā savienojamība: Lai gan Ekvatoriālā Gvineja ir pieslēgta Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) zemūdens kabelim, ieguvumi nav sasnieguši lielāko daļu provincēm, jo ir ierobežotas vietējās sadales tīklu iespējas. Pēdējā jūdzes savienojamība nozīmē, ka pat tad, kad starptautiskā caurlaidspēja ir pieejama, vietējā piekļuve ir ierobežota (ITU).

Šīs atšķirības dziļi ietekmē izglītību, ekonomisko attīstību un pilsonisko līdzdalību. Bez mērķtiecīgām investīcijām infrastruktūrā un regulatīvajām reformām Ekvatoriālās Gvinejas digitālais tuksnesis, visticamāk, turpinās pastāvēt, atstājot plašas iedzīvotāju daļas bez piekļuves globālajai digitālajai ekonomikai.

Nākotnes skatījums: ceļi uz savienotu sabiedrību

Ekvatoriālā Gvineja, maza Centrālāfrikas valsts, saskaras ar nozīmīgām grūtībām, lai sasniegtu plašu interneta piekļuvi, ieguvusi “digitālā tuksneša” nosaukumu. Neskatoties uz to, ka tā ir viena no Āfrikas vadošajām naftas ražotājām, valsts digitālā infrastruktūra ir ievērojami atpalikusi no reģiona pretiniekiem. 2023. gadā interneta iekļaušana Ekvatoriālajā Gvinejā bija tikai 26,2%, ar tikai apmēram 400 000 lietotāju 1,6 miljonu iedzīvotāju populācijā (DataReportal). Šis skaitlis ir krietni zem Āfrikas vidējā rādītāja, kas ir 43%, un globālā vidējā rādītāja, kas ir 64%.

Pamatšķēršļi savienojamībai ir augstās izmaksas, ierobežotā infrastruktūra un valdības kontrole. Interneta pakalpojumi ir monopolizēti valsts īpašumā esošajam operatoram GETESA, kā rezultātā ir dažas no augstākajām datu cenām Āfrikā – līdz 35 USD par 1GB mobilā datu (Cable.co.uk). Valsts vienīgā jūras kabeļa piekļuves vieta, Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) kabelis, nav pārtulkota pieejamā vai uzticama piekļuvē lielākajai daļai iedzīvotāju, ņemot vērā nepietiekamo pēdējās jūdzes infrastruktūru un ierobežojošās politikas.

Nākotnē valdība ir norādījusi uz nodomiem uzlabot digitālo piekļuvi kā daļu no sava “Horizon 2035” attīstības plāna, kas ietver optiskās šķiedras tīklu paplašināšanu un digitālās lasītprasmes veicināšanu (ITU). Tomēr progress joprojām ir lēns. Starptautiskās organizācijas, piemēram, Pasaules banka un Āfrikas Attīstības banka, ir aicinājušas reformas liberalizēt telekomunikāciju sektoru un piesaistīt privāto ieguldījumu, kas varētu samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti (Pasaules Banka).

• Politikas reforma: Telekomunikāciju tirgus liberalizācija varētu lauzt valsts monopolu un veicināt konkurenci, samazinot cenas un uzlabojot piekļuvi.
• Infrastruktūras ieguldījumi: Optiskās šķiedras un mobilā platjoslas tīklu paplašināšana, īpaši laukos, ir kritiska, lai pārvarētu digitālo plaisu.
• Digitālā lasītprasme: Apmācību programmas un pieejami ierīces ir nepieciešami, lai pilnvarotu iedzīvotājus piedalīties digitālajā ekonomikā.

Ekvatoriālās Gvinejas ceļš uz savienotu sabiedrību ir atkarīgs no politiskās gribas, regulatīvajām reformām un stratēģiskajām investīcijām. Bez šīm sastāvdaļām valsts apdraud tālāku atpalikšanu globālajā digitālajā ainā, pastiprinot sociālo un ekonomisko izolāciju.

Izaicinājumi un iespējas: šķēršļu pārvarēšana un digitālās izaugsmes atbloķēšana

Ekvatoriālā Gvineja, neskatoties uz tās naftas bagātību, saskaras ar būtiskām grūtībām digitālajā savienojamībā, iegūstot “digitālā tuksneša” nosaukumu Centrālāfrikā. Interneta piekļuve joprojām ir viena no zemākajām pasaulē, ar tikai apmēram 26% iedzīvotāju, kuriem ir piekļuve 2023. gadā (DataReportal). Šī ierobežotā piekļuve ir papildināta ar augstām izmaksām, lēniem ātrumiem un infrastruktūras deficītiem, kas viss kavē valsts digitālo transformāciju un ekonomisko diversifikāciju.

• Infrastruktūras trūkumi: Valsts nepietiekami attīstītā telekomunikāciju infrastruktūra ir galvenais šķērslis. Lai arī Afrika piekrastes uz Eiropu (ACE) zemūdens kabelis tika ievests 2012. gadā, pēdējās jūdzes savienojamība joprojām ir vāja, it īpaši ārpus Malabo un Batas (BuddeComm).
• Augstas izmaksas: Interneta pakalpojumi ir nepieejami dārga. Mēneša platjoslas paketes var pārsniegt 100 USD, kas ir būtisks slogs valstī, kur vidējais mēneša ienākums ir daudz zemāks (Cable.co.uk).
• Regulējošie šķēršļi: Valsts stingri kontrolē telekomunikāciju sektoru, ierobežojot konkurenci un biežu cenzūru. Tas kavē inovācijas un attur no ārvalstu investīcijām (Freedom House).

Neskatoties uz šiem šķēršļiem, parādās iespējas. Valdības “Horizon 2020” plāns mērķē uz ekonomisko diversifikāciju un digitālās infrastruktūras uzlabošanu, lai gan progress ir bijis lēns (IMF). Starptautiskās organizācijas un privāto sektoru partnerības varētu paātrināt progresu, ja regulatīvās reformas veicinātu konkurenci un investīcijas.

Digitālās izaugsmes atbloķēšana Ekvatoriālajā Gvinejā prasīs daudzpusīgu pieeju: paplašināt pieejamu platjoslu, veicināt konkurētspējīgu telekomunikāciju tirgu un ieguldīt digitālā lasītprasmē. Ja šie izaicinājumi tiks risināti, valsts varētu izmantot savu jauno populāciju un stratēģisko atrašanās vietu, lai kļūtu par reģionālu digitālo centru, pārvēršot savu “digitālo tuksnesi” auglīgā zemē inovācijām un ekonomiskai izaugsmei.

Avoti un atsauces

• Digitālais tuksnesis: iekļūšana Ekvatoriālajā Gvinejā interneta piekļuves izmisumā
• Affordable Internet Alliance
• Pasaules Banka
• BBC
• Speedtest Global Index
• Freedom House
• Brookings Institution
• ITU
• Cable.co.uk
• CIPESA
• Balancing Act Africa